Himnas

by ansis & Oriole

supported by
subscribers:
/
  • Immediate download of 10-track album in the high-quality format of your choice (MP3, FLAC, and more). Paying supporters also get unlimited streaming via the free Bandcamp app.

     name your price

     

1.
01:03
2.
01:35
3.
03:15
4.
5.
03:49
6.
03:16
7.
8.
03:06
9.
03:05

about

"Himnas" ir anša (Ansis Kolmanis) un Oriole (Uģis Vālodze) kopdarbs mazalbuma formātā.

ansis ir reperis, bītmeikers un hip-hop producents no Rīgas (dzimis un audzis Ķemeros, Jūrmalā) ar vairāk kā desmit gadu ilgu pieredzi hiphopā. Bijis tādu kolektīvu kā PKI, Riekstu Armija, Kreisais Krasts, Lāzeri u.c. dalībnieks. "Himnas" ir anša pirmais solo repa ieraksts kopš 2005. gada.

ansis.me

Oriole ir viens no leģendārākajiem un pazīstamākajiem Latvijas bītmeikeriem, viens no Dirty Deal Audio bītmeikeru kolektīva un elektroniskās mūzikas izdevniecības dibinātājiem; 2012. gadā ticis nominēts Latvijas mūzikas balvai kā labākā elektroniskās mūzikas albuma autors. Oriole pārstāvējis Latviju starptautiskajās bītu cīņās "Ritmo Kovos" festivāla Satta Outside ietvaros un izdevis vairākas veiksmīgas un atzinību ieguvušas instrumentālās relīzes.

soundcloud.com/oriole

Viesmākslinieki:
Edavārdi, Eliots un 181h.

Māksla — Signe Štrauss,
visas dziesmas ierakstītas un apstrādātas Dirty Deal Audio HQ studijā.

credits

released 01 October 2013

tags

license

all rights reserved

feeds

feeds for this album, this artist
Track Name: Dzīvs
Es neesmu redzējis, ka Tu būtu pielicis pirkstu
Manai kultūrai. Sūda ķēde, piedirstas bikses
Un Wu drēbes — tas ir sūds, tās ir pierastas fiškas...
Kur paliek pacani, kas ieraksta diskus? Kur paliek relīzes
Un visi, kuriem hiphops — tas ir ierastais ritms? (Hm?)
He, es zinu, ka es raudu par to bieži,
Jo man liekas, lai ko mainītu, vajag daudz par to bliezt;
Un ko man darīt labāk — turēt zobos kaulu, vai to sviest, ko...?
Un ir tās tendences, kas greizas liekas.
Tas nav gangsta reps, lai es teiktu, ka tās ir fake dziesmas...
Bet tās ir fake dziesmas! Jo Tu melo pat tad,
Kad saki, ka dzīvo to visu, tev vajag beigt bliezt!
Un tās sejas, kurās redzu — pacani lepni jūtas
Par to, ka viņu vārdus paceļ... pazemes rap sūds?
Pavirši teksti uz youtube bīta sagrūsti...
Tu sadirs tā repu un kultūra slīkst, pazūdi,
Viss. Un drusku bijības pret fāteriem,
Tava ļečīšana ir kā ārstēt slimības ar plāksteriem!
Reperi pavelkās, kad patīk plūsma. Iečeko šito:
Jā, es pārstāvu to pagrīdes sūdu, pie miķa
Klāt tā, ka statīvi lūst, plēšu dirsas tā kā
Papīra tūtas, kartona paciki no Latvijas mūk,
Es laikam vienīgais turpinu celt te latiņas, sūtu
Ko klasisku un jūtu, ka pārējais viss atmiņas būs… (viens…)
Jā, tā ir tā lieta, kas man rūp, es
Saku, ka es to dzīvoju, un bieži tas skan stulbi, jo
Tas, kā es to redzu, ķipa, emsijaprāt,
Tu redzi sevi hiphopā, ja diski bembī ir pāris; es neesmu
Jauns, es jau sen biju tāds, ja Tu to nezināji,
Tad hiphops Tev ir kā Bembija māte: miris.
Un kas tas nomirs īsti? Nesaki "drīz",
tas ir dzīvs, kamēr es esmu dzīvs; vārds.
Track Name: Skarabejs
Viens, viens, viens, četras sienas, bez spriedzes, es sāku...
...Bliezt, kad biju zem metra piecdesmit.
Nespried, pēc cepures, sestdienas bez repa bija
Retums. Jutu, kad pidarasiem nepatiku, lepnumu.
Lai melotu sev, nevajag pat skaļi teikt vārdus;
Caur sūdiem uz mākoņiem pleš skarabeji spārnus.
Man bija paralēls plāns (jā), bet nafig to sūdu,
Klasiska mūzika un asins man plūst, padusē pasists man lūps,
Un sirds sit tā, ka sasistas krūtis, pacel
Rokas ar mani, tagad it kā nacisms būtu (!).
Mana suga tikai ceļas...
Mēs viņu atradām, tas suns bija zem zemes!
Varbūt to rubī tikai čista tīri fanāti...
Varbūt tas tikai kustina, kad ir visa Rīga hlamā...
Varbūt šis vaibs tev nešķiet līdz galam patiess,
Jo te ir drusku vairāk hiphopa un drusku mazāk “latviešu".

Pied.
Man jābīda savs sūds,
(Es tikai bīdu savu mēslu, jā, es tikai bīdu savu mēslu, ko!)
Kad atnes saullēktu skarabejs...

Boss uz miķa un bass uz max, es rakstu
Pats, nevis rakstu, ko prasa, jo mans sapnis ir par
Brīvību un šis sapnis ir smags, tas reizēm slīd no pirkstiem
Ārā, bet turu to par mata tiesu tā kā saknes un šahs,
Par mata tiesu tā kā "huļi tu dirs!"
Es reāli zaudēju cieņu, kad kuces purina dirsas,
Es reāli zaudēju fanus, tad, kad tu turi mani virs
Savas galvas kādā koncī, un es kurinu to pirti.
Visi elementi: pazeme, karsts, plūstu un levitēju
Ja tu jūti, ko es, es jebkas būšu te tevis dēļ!
Man saka, es tāpēc esot slims, vienā vārdā,
Un daudzi par to zviedz, it kā zirgs ienāk bārā, bet tā...
Mana vīzija nav mirāža, bet matērija;
Man ir, pa ko kāpt, pat bez tirāžas bez patēriņa.
Likās, es miršu jauns, bet ir laiks, to es paspēšu
Tai dienā, kad kļūšu lētāks par paiku, ko es apēdu!

Pied.
Track Name: Reparācijas pied. Edavārdi
ansis:
Helikoptera ēna, pilsētas
Ainavā medī hoteļa ēku, lai smidzinātu
Indi. Kamuflāža, gāzmaskas, divi balti
Cimdi, acis ir baltas, jā, pār viņiem valda
Himnas... Drīz padodas parādes durvis.
Vienība sakustas, lai panāktu žurkas. Klusi un
Operatīvi operi slīd pa hoteļa grīdu,
Rāciju spīkeros distortēti gospeļi sīc:

Edavārdi:
“Līmeni celt — goda lieta kā disks,
Mikrofons nav rotaļlieta kā lifts,
Es daru; nav te domu lieku un viss,
Dzīvi pavadu ritmā — roku lieku uz (sirds).
Sēžu melnā baikā, pīpētavā,
Atkal rakstu, tekstu savu slīpē labāk, jā,
Reps par repu — tas nav, nīdēj, garām,
Jo repā ir vairāk kā dzīvē tavā!
Bez grācijas, esam šīs nācijas kristāls,
Nevis hits, bet signalizācijas signāls!
Nelietojam mēs, mūsu nāsis ir stipras,
Uz galda nav koks, tas ir kālija nitrāts.
Nedabūjam medaļas par padarīto, paskaties te
Nav pat podesta. Tāpēc savu paņemam un
Dzeram šodien tikai to, ko malko Kokers.
Parādam, kā jādara, par arābam un japānim to
Repa sūdu, tas ir mūsu, balto, kodekss.
Kamēr tu dzen bezsakaru, lirika tava man pasaka,
Ka drukājot bija ieslēgts auto-korekts.”

ansis:
Pa trepēm zābaku koris, zem kājām basi rīb,
Bezjūtīgas sejas sper soļus pāri asinīm.
Augšā panika; netur vairs to masu grīdas,
Lūst caurumi griestos, parazītu acis spīd!

Edavārdi:
“Negribam bērnus pat pasaudzēt, nākam uz
Scēnas, mums izspiežās vēnas pat pakausī.
Pohuj par visu, laiks okupēt visu, tas
Sprādziena vilnis, bļeģ, ēnā pat pakausē.
Botas un drēbes, likts trotitls uz spēles ir,
Bet ansis upura jērus liek pagaldē.
Atkārtot mājās šo nemēģini, tas būs
Sāpīgāk kā Jēzum aplaudēt.”
Istabas daudzas, jā, te ir, ko ķemmēt!
Paveram durvis — tās krīt no eņģēm.
Sadalam grupas, it kā spēle, bet nē;
Telpas tik melnas, te pat ēnas met ēnu!
Uz vēnām ir rētas, jo sienās ir naglas,
Mēs vientuļi atkal, kā dēli bez tēva.
Putekļi, mēsli, no kuriem smērējas botas,
Kukaiņi iz’stās kā spēļu pēdējie bosi.
Biedri stīvi pretī nāk, rīki secībā:
Inde, gāze, lukturis spīd kā
Pestītājs. Drīz būs festivāls
Vietā, kur griesti par grīdu netīrāki...

ansis:
Kā nekad skrien prusaku kājas, gaitenī gāzes
Mutuļi gāžas, un to neaizkavē
Musara vāks, tikai paildzina plēve no maizes
kukuļa nāvi — tā bija drusku par plānu!

Edavārdi:
Mūsu gaisma spīd un tā pilda bezceri.
Virmo te putekļi tajā tik daudz, ka tie
Izskatās kā vecas filmas efekts.
Katram ir kombinezons balts un te koridors
Auksts, bet par spīti tam bruņu, bļe, vestes vēl
Silda perfekti. Te izejas
Zīmes nav, bet skats ir drumāks kā bardaks pēc
Cīņas; tik tumšs, ka plāns ir mums izlasāms
Grūtāk kā “Arstarulsmirus”. Nogriežas
citur kāds, pazūd un pulkā kāds atkal ir
Miris. Tad pamanam neviļus istabas
Dūmakā acis un ribas, metam tad
Granātas bumbas pat sakaru rācijas,
Ūdeni svēto, pat maizi, pat
Vīnu, jo mums ir(a) gana kā Āfrikai,
Bradāju pūžņus un pūšu to
Gāzi, līdz palika pāri tik’ miroņi...
Man nebij’ ne jausmas tai momentā,
Ka tarakāni var lidot, bet beigās
Tie krita kā Kārtagas ziloņi!

ansis:
Zemāko stāvu gaiteņi klusumā stāv un tur kā
Smiltis no tapetēm krīt blusas un tārpi
Masu kaps — vienība kustas tam pāri,
Gospelim atskanot klusi no rācijas:
“Es tikko biju istabā ar karali,
Jā, dzirdi es tikko biju istabā viens.
Un kad tu mani mani tā kā naudu, tu mani čali, kas
Ķipa paēd no repa, bet izskatās tievs.
Pacani prasa: “Kā var tik krimināli bliezt?”
Krimināli viegli, ja tikai tu zini, kā bliezt!
Slauc pats savām rokām to govi, bet paturi prātā, ka
Rezultātā jāsataisa minimāli sviests.
Mēģini labāk... es jau zinu, kā Tev ies.
Himnas (āāā!), jo lirikā “Dievs”!
Un labākais ir tava seja, kad tu māci mani...
Zini, vēl labāk ir, kad tu ej, nevis nāc, jā.
Mēs būvējam ceļus, un redzam tos darbībā, bieži
sadzirdot ļaudis par mums jau teikas tagad stāstam.
"Viņi dzīvoja mūžīgi mūžos laimīgi, jo
nerubīja to fišku", tās ir beigas tavam stāstam!”

Edavārdi:
Varbūt te pienāks tas brīdis, kad debili
Stresot būs stulbums un saule te iespīdēs,
Pat, ja to nemīli, ieslēdzot sešos jau
Spuldzes. Rozā būs sienas un
Bērni, bļe, smiesies tik debili, lecot uz
Gultas. Un aina tā radīs tad
Siltumu tevī kā delfīni, lecot no
Ūdens. Viss smaržos pēc rozēm un
Maizes un cienāsies tu te ar baltu
Sieru. Kakti būs tīri no
Žurkām un pelītes vilks tikai saldu
Miegu, bet līdz tam mēs iesim un sacelsim
Putekļu viesuļvētras. Ja rācijas
Klusēs, tad pienāks tas brīdis, kad vietā to
Runās te liesmu mēles...

ansis:
Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost, tu dzirdi?
Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost, jā.
Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost,
Pietiek kurināt, vajag dedzināt nost.
Track Name: Nav
Jā,
Es neesmu no tiem, kas citiem savas pastāsta bēdas;
Tu tālu neaizbēgsi, ja aiz sevis atstāsi pēdas.
Es sadzīstu pats, ar plāksteriem tad apklāju rētas,
Jo šaubos, vai glabāt tos kamolus man kaklā ir vērts...
Es iedomājos paradīzi kā ar sniegu, bet siltu.
Es iedomājos Dievu kā tiltu. Es iedomājos
Raizes kā margas un dienas kā ielas, kur, ja tu
Iesi pa labi tikai, tu iesi uz priekšu.
Bet tur ir triks. Tu neesi tai
Spēlē vienīgais, jā, tur ir citi. Un tāpēc man aiz
Dīvāna ir koks, ar kuru sist,
Bet, ja es netrāpīšu, man būs gods, ar kuru krist (gods ar kuru krist).
Es esmu izlicies, ka nedzirdu, kad sauc mani,
Es esmu ignorējis daudzas reizes, kad man draugi zvana...
Kurls un melns, līdz izskatos pēc mikimausa, kam
Ausu nav, un tas bija dirsā, puis', tāpēc klausi mani (klausi mani)...

Pied.
Man tev vispār nav, ko teikt,
(Jā, man Tev nav, ko teikt, jā, man Tev nav, ko teikt…)
Ja Tu nesaproti, ko es daru šeit.
(Jā, ko es daru šeit, ko es daru šeit…)
Kas ir tas, kas mani pietur vēl?
(Patiesība, jā. Patiesība, dzirdi? Patiesība...)
To man būtu jānogādā tev.
(Dzirdi, yeah, klau, klau, klau)

Es vairs nesajūtu skabargas. Ar acīm ciet
Lidoju, kur nesajūt to radars. Es skatos šķībi,
Kad Tu saki, ka man vajag blakus biedra plecu.
Tu gribi mani vāju redzēt, kļūstot katru dienu vecs? (haha, nē…!)
Antiholivudas bērns
Pasaulē, ko būvē stūrainu kā Zolitūdes ēnas.
Un viss iet kā pā sviestu, kā uz novusa galda;
Te ārstē pulveri brīžus, kad prasa tonusu galva.
Es tevī redzu prātu, spicāku par konusa galu,
Bet tev tikai ir ko darīt, vairs tur bonusu nav... (ne-e)
Hipsteri vai hipiji, pie dirsas, man
Vienalga, kādas bikses tev vai bicīši, es ticu tik dēļ
Ticības, es spļauju, kad vajag spļaut;
Vai miķī, vai aiz necieņas, to vaļu man vajag ļaut.
Es esmu uz tās strīpas vairāk nekā jebkad iepriekš,
Ar pautiem un ar pimpi, kā tas īstam repam piedienas, jā, viens, viens!

Pied.
Man tev dažreiz nav ko teikt,
(jā, man dažreiz nav tev, ko teikt, zini, kāpēc, ko?)
Jo tu esi tur, bet es šeit.
(Tu esi tur, bet es šeit. Bet tādā gadījumā...)
Kas ir tas, kas tevi pietur vēl?
(Kas tas ir? Kas tevi pietur, kas tas ir, ko?)
To tev būtu jāpajautā sev.

Aiziet! ansis... Oriole... jā. Man prieks, ka Tu atradi mūs. Man prieks, ka mēs Tevi atradām.
Būsim pazīstami.

Man Tev ir tik daudz, ko teikt...
Track Name: Radio
Tiešajā ēterā — ansis, radio 111. Pagriez skaļāk un repo līdzi.

Pied.

Vai tā ir pasaka? Nē. (ko? Nē.)
Vai tā ir pasaka? Nē.
Vai tā var būt, ka ne visas stacijas tev pasaka nē?
Vai tā var būt, ka ne visas stacijas tev pasaka nē?

Man bija sapnis:
“Hip-hop FM”, kas raida visu dienu un visu nakti,
Un nevis aiz tolerances, bet vēlas ķipa paši,
Lai tas stafs tur ķipa rotētu, jo, dēls... ķipa karsts!
Un Latvija to sadzird savās mašīnās vai ausīs...
Paga, pārāk nereāli, jā, tur kaut kas nav tīrs...
(Bah!) Pareizi, tas bija sapnis. Bet ne drausmīgs!
Kur tie gadi, kā te repa džekiem zeļ un plaukst rīmes...
Man ir ideja, un tās te, liekas, paust drīkst,
Vismaz cik tas atkarīgs no mūsu valdības.
LV stiprākās lirikas, fonā lauzts bīts;
ansis, puis', uzliec šito, lai te galvas plīst!
Oriole, puis', uzliec to, lai te lūst sprandas,
Nav divu domu, stafs ir karsts tā kā vulkāns!
Džeki paklausās rīmes un paklausās basus,
Bļe, kaut kā izklausās tas viss pēc, bļe, pasaules klases!
...Un ķipa brīnumi. Mēs pat to cenzējam paši.
Bet pēc tās pieredzes paši jau pirmie bremzējam ratus,
Pat es pats. Tas nemaina to, ka te mēs dzemdējam karstu! Mēs...
Piepildām zāles, mēs... tirgojam ripuļus, uz...
Krūtīm redzi puikām mirgojot titulus,
Un stereotipus mēs ar džekiem sasitam kā stiklus.
Es meklēju oriģinālu, bet apkārt tik kluss;
Nekā nepiedienīga šeit, jā, tas nav pliks pups!
Es neesmu psihs, plus, skaitos tā kā talantīgs
Un, ja seko stafam manam līdzi, zini, ka tas ir līdz
Galam īsts, un būs mazāk ļaunuma te reāli,
Ja jaunumus no hiphopa te saklausīs oma, un nevis
Bībera spīdekļus par savu, es atvainojos, kaunuma
Zonu, tai sistēmā ir caurumi, yo!
Pie mums ir daudz amatieru, bet daudzi ir pro.
Ja redzi reperi joprojām kā klaunu pie mikrofona
Daudzi to zin, ka normas mainās ik uz soļa
Un ar daļu no tā visa varam staigāt tik uz podu.
Tev jāspēlē ko pieprasa? Tas ir profesijas mīts, Tev nav
Tiesību sevi saukt par progresīvu dīdžeju!
Zini, cik daudz relīžu tur sanāk? Daudz.
Jums ir plaukts viņu dziesmām, kur ir manām? Nav? (Phe!)
Pie mums jau bērni dzimst uz hiphopa, es nemānos,
Un cipari griežās, kaut nekādi billboard'i jums nerāda tos...
Un mēs to scēnu turam relatīvi sakoptu,
Un tos, kas taisa švakāk, pie mums nemanīsi batlos.
Desmit gadus nevar uzlikt hiphopu bez smīkņāšanas!
Paskaties uz fanu atbalstu: ...un tagad smīkņās ansis.
Šitā manta cels reitingus, ne mazinās.
Nesajauc ar Reiniku vai paziņām, mani sauc ansis.

Vai tā ir pasaka? Nē...
Vai tā ir pasaka? Nē...

Pied. X2

Gatavs terēt laiku un visas valūtas, kuras man ir kontā,
Lai vairs nedzirdētu uzņēmēju runas par formātu.
Es augu tad, kad dominēja Prodigy čārtus,
Bet to vairs... nevaru redzēt kā kolibri spārnus, jā.
Zāles ir pilnas, jumti ir nost,
paprasi miesniekam kāds anša kungs ir lops!

...Ā, ā, trīs minūtes, jā...
Track Name: Puses pied. Eliots
ansis:
Seši apustuļi, pusdienas. Pa vidu
Svētā viena ar pusi vienība: jā, pusdievs.
Pusmaratons, man nav kur skriet.
Puslirika — parabola, un tad, kad jums bliežu,
Ir jumts lieks, ņemu pusi karaļa valsts
Tad, kad karstu bītu padaru aukstu,
Un es zinu, ka tu kusties, tad, kad to gabalu maucu...
Kā? Dzimtajā pusē mani par šamani sauc,
Pagalam izsalcis, jā, un tā ir tikai pusbēda,
Pussētai garšo tā pārtika, kuru es ēdu.
Varbūt ir drusku žēl, Bet ēdot galda galā
Redzi ar puspilnu glāzi stāvam krusttēvu.
Nevesels, puse no. Eju puskurls
No rīta no tās kuces prom, nost uzpurnis
Un ļauju, lai tā kuce kož. Pustumsa...
Uztaisiet tai kucē troksni! Klusums...
...Pustonis.
Uz laba viļņa un tu nedabūsi mūs nost.
Pofig, ar kuru puslodi just to,
Pacani lauž sprandas, kļūstot puskropli!

Pied.
Un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi un pa kreisi.
Pa labi...

Eliots:
Kā lai puskoka lēcējs tiek uz augšu,
Ja uz pusstopu tērēta tiek pusalga?
Kredīts par sieviņas puskažoķeli
Plus hipotekārais par puspažobeli...
Pusgads paiet, velkot puspiekabi
Cauri puskontinentam. Justies labi?
Tikai piemetot mūli kaut kur pusceļā
Vai, ja izdodas, piepelnīties puslegāli.
Pustraks, skraida uz riņķi kā prusaks,
Kā gusaks, kam griežās tikai viena pusass.
Viņš jūtās kā pusmūža pusaudzis,
Viņš ir ar šito kultūru uzaudzis.
Tagad viņam to aizstāj pusfabrikāti
Un saistības, kas ir viņam uzkabinātas.
Lai neizrubītos, paņem pusgramu kādu,
Slēdz robus, pusītes, zobos puscīga,
Ja prasa kā tev iet, tad tu saki: "Puslīdz",
Aizmirsis, kā ir likt rīmes uz bīta.
Pusaizmidzis un pa dzīvi dusmīgs,
Poļu bānis, pusnakts, mitra un auksta,
Pussekundes sapnis, un tilta balsts...
Šī nav pat puspatiesība un tas ir labi,
Jo puse no šī treka varēja būt par mani.

Pied.

Yuri Euro:
This is what I think about the situation in the world right now:
“This ain't no technological breakdown, oh no…
This is a road to hell.”
Track Name: Spirāle
Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu, jā...
...Un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu.

Jā,
Daudz koku, maz koku,
daudz mitruma, maz krūmu, maz trokšņa.
Citur ir manas rūpes un manas domas,
Purva likumi, mani sods ir mans solis...
Sūnas zem kājām — tā ir sveša taka,
Tas bija pareizais ceļš, kaut jūtu — tas liek mest apli.
Nav dzīvības, ķērpji un saknes, mežs un nakts,
Kāda joda pēc es gāju tur, es to pat nesapratu.
Kur aizved vāveres ritenis? Piepeši grimst kājas,
Krīt kritenes, rūc akači... Es sapratu, tas tātad
Bija liktenis! No enerģijas mutē koki, kas
Spiežas tik cieši viens pret otru tā kā mutē zobi!
Spilgta gaisma no debesīm, zibeņo — nav pērkona dārdu,
Man jātiek tam pāri… Jūtu, kāds vēro no tāluma, stāv!
Bet bez manis te neviena cita nav… vai ne?

...Neskaties uz atpakaļu.

Pied. X2
Mana ceļa gals ir spirāles centrs,
Mežs, tumšs, eju uz priekšu.
Mana ceļa gals ir spirāles centrs,
Es tur eju viens.

Mamma teica — jāiet tur, kur dzirdi suņus,
Kad mežā nāk tumsa, sprāgst rūsa virs mums.
Pārnākot, negaidu to, ka suņi beigs riet;
Es esmu karavāna, kaut es eju viens.
Plauksta pie zemes, mēs nākam
No zemes, tā mūs atkal sauc pie sevis, bet...
Jūtu ar katru gaisa malku nakts spēku.
Es pazīstu miglu, es zinu, ka tā pati bēg
No manis un zinu, kur ved atvari un akači;
Te dažreiz cerības vajag atmest, lai tās atrastu.
Pastiprinās mirāžas, nestrādā bremzes, un mana
Ceļa gals ir spirāles centrs, par to zināja senči.
Viens no. Cērtu jaunu taku, nesot gan mieru,
Gan postu. Sūnas zem kājām — tās ir dievu rokas!
Dzirdu, akacī pazūdot, spalgi spiedz jodi,
Tas bija tas, no kā toreiz mums vajadzēja iet prom...

Pied. X2

Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu!
Track Name: Sfinksa
Jā, es sēžu
Studijā un man ir mans zīmulis un bloks, bet tu
Sēdi savos sūdos, tu esi zīmulis un lohs, jā.
Un tā ir vienkārša lieta: pisies,
Kustini kājas, it kā sienāzis kliegtu. Reper,
Es saprotu, mēs ķipa dziedoša tauta, bet tu esi
Oktāvu par augstu, es Tev ziedošu pautu.
Mēs esam miermīlīgi, jā, mums ieroču nav, bet pie mums
Džeki krata dūres tad, kad ierodas maukas. Mēs...
Uzliekam plates un mēs uzliekam mīksto
Uz to, ka tu to vienu reizi uzdevies par īsto. Tas bija
Garlaicīgi līdz miršanai, tu esi īsts kapracis, vajag uz
Tavu nākamo konci, bļeģ, ņemt līdzi matraci…!
Un progresē tie bīti jau uz progresīvo hausu, kamēr
Sūdam, ko raksti, gadiem jau progresa nav.
Esot novecojis pagrīdes sūds? Es esmu dzirdējis,
Kā prātīgākas lietas runā vagīnas lūpas.
Tu saki, modē ir sintētika? Paga, ļauj man saprast...
Uz cik tieši jautājumiem tu atbildēsi ar plastmasu?
Jo arī viss, ko tu runā, tie ir viltoti vārdi,
Man tas tā besī, varētu apliet tavu dildo ar skābi...
Jā, paga... varbūt tev pietrūkst kompleksu?
Par daudz vīrietības, ka tev dziesmas ir kā konfektes?
Bet svaru uzņemt gan šito taisot tev ir risks, jā,
Viss tas cukurs, puika, iet pa taisno tev uz ciskām!
Biļeti uz cieņu nevar pirkt uz līzinga,
Par to tu atdod gabalu sevis kā cirkumcīzija. Es pa
Dzīvi esmu optimists un man ir tā vīzija,
Ka scēna ar laiku izskatīsies mazāk cirkam līdzīga,
Bet popa skola grauj manu monumentu plānus, tur kā
Izlaiduma gredzenu velk producenta ānusu,
Kā absolventa cepuri velk ņū-ēras hūti.
Tad mēs te būvējam Sfinksu vai mēs būvējam šķūni, ko?
Es esmu džeks, kas pa lielam dzīvo ēnās,
Bet reperi būtu gatavi kļūt par mana bērna māti,
Reperi pie steidža krāj manus sviedrus ar mērglāzi...
Man nav kur skriet, yo, kas labi nāk, tas lēni nāk.
Sfinksa.