ansis:
Labrīt...!
Labrīt!

Ir pagājis
Ilgs laiks, paskaties pa logu, ārā tiešām
Bilde skaista. Tā pati saule spīd, tavās plaušās
Spirgts gaiss. Sakravā koferi savu un tad uz
Pilnu tvaiku! Tu neapstāsies, kamēr kabatā nav
100 klaipu. Un nāsīs sajūti to, kā smaržo
Silta maize... Acīm ciet, nemani to kā rodas
Dziļa plaisa starp to, kur esi, un vietu kur tevī
Dzimst gaisma...

Varbūt tikai man liekas, ka ir pagājis reāli ilgs laiks...
Bet tas ir ilgākais laiks, ko es esmu piedzīvojis.
Paskatīsimies, kas ir mainījies.

Skolas meitenes lepni pieaugušas ir par tantēm,
Kam statusa dēļ ofisā pienākums ir šancēt.
Kādam tajā ofisā ir depresija anša dēļ,
Jo mans plāns A vienmēr paliks viņa plāns B
Domā, ka viņa karjera varēja būt mans ceļš,
Piepildījuma sajūtu uzburt tikai blanti spēj,
Viltus pārliecību sanāk atrast tikai glāzē,
Pat cilājis domu no visa atsacīties kādreiz...
Tikmēr daļa pelna ārzemēs to kāpostu
Kā strādnieki, kas strādā vai kā pārdevēji, kas pārdod.
Vienam, huj tu zin', kāpēc, pālī vajag sist sejas,
Otrs publicē un dzēš kaut kur netā sliktu dzeju.
Citam darbā gāja grūti, bet viņš no tā neizmuka.
Padirsa to, tad no kauna izdzēsās no feisbuka.
Citam moto esot "tikai es un mani brāļi",
Joprojām konfliktā par savu seksualitāti.
Kāds ir atradis Dievu un to ir jāzina visiem,
Kaut arī savā rīcībā viņš neatgādina kristieti.
Mēs augām vienādi, bet izaugām tik dažādi
Katrs pa savam sapisies, tas ir kaut kā tā sanācis.
Toreiz, kad svešais biedēja kā satracināts pūlis,
Šķiet, neviens no mums nesaprata to, ka tas ir uz mūžu.

Kāds no jums teiks,
Ka pasaule jūk prātā.
Bet tādā gadījumā pasaule jūk prātā jau ļoti, ļoti ilgu laiku.
Pasaule mainās
Un cilvēkiem vienmēr ir bijis ļoti grūti mainīties tai līdzi.
Laikam tāpēc pasaule jūk prātā arī tagad!

Par politkorektumu te skaidro neredzīgs aklam.
Uz globusa ir ļaudis, kas domā — zeme ir plakana.
Emigranti netā lamā imigrantus,
Politiskie debitanti atgādina diletantus.
Dziedātāji repo, reperi dzied,
Aprīļa naktis brīžiem atgādina decembra dienas.
Pūļi slavē tos, kas paši sevi ruporā slavē,
Tagad Abrene ir Krievijā, Plutons nav planēta!
Gustavo vairs nav Gustavo, Dūle nav Dūle,
Brukušo vietā jauni mūri atkal ceļas un brūk!
Kāds uzbūvēja kosmosa kuģi, kurš bija uz Marsa,
Bet kāda darbs ir, lai pasaule turpina karst.
Zinātne spēj pieveikt slimības, apturēt sērgas,
Bet citi sludina, ka tas ir slikti — vakcinēt bērnus.
Miljardiem dzīves ir beigušās un sākušās,
Tiešām ilgs laiks, es jau teicu pašā sākumā...

Aija Andrejeva:
Mums bija tik daudz laika, kur tas viss paliek?
Tā pati saule spīd uz mums caur koku zariem...
(Tiešām ilgs laiks)
Ziemas un vasaras gar manām acīm mainās,
Mums ir šis brīdis un tu redzi mani smaidām...
(Tiešām ilgs laiks)
Elpo zeme, pa kuru tu tagad staigā,
Pasper soli, tu ceļo uz priekšu laikā!
Gaismas gadiem prom no vietas, kurā bijām,
Viena dzīve, bet sapņu mums pietiek trijām.
(Tiešām ilgs laiks...)