Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu, jā...
...Un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu.

Jā,
Daudz koku, maz koku,
daudz mitruma, maz krūmu, maz trokšņa.
Citur ir manas rūpes un manas domas,
Purva likumi, mani sods ir mans solis...
Sūnas zem kājām — tā ir sveša taka,
Tas bija pareizais ceļš, kaut jūtu — tas liek mest apli.
Nav dzīvības, ķērpji un saknes, mežs un nakts,
Kāda joda pēc es gāju tur, es to pat nesapratu.
Kur aizved vāveres ritenis? Piepeši grimst kājas,
Krīt kritenes, rūc akači... Es sapratu, tas tātad
Bija liktenis! No enerģijas mutē koki, kas
Spiežas tik cieši viens pret otru tā kā mutē zobi!
Spilgta gaisma no debesīm, zibeņo — nav pērkona dārdu,
Man jātiek tam pāri… Jūtu, kāds vēro no tāluma, stāv!
Bet bez manis te neviena cita nav… vai ne?

...Neskaties uz atpakaļu.

Pied. X2
Mana ceļa gals ir spirāles centrs,
Mežs, tumšs, eju uz priekšu.
Mana ceļa gals ir spirāles centrs,
Es tur eju viens.

Mamma teica — jāiet tur, kur dzirdi suņus,
Kad mežā nāk tumsa, sprāgst rūsa virs mums.
Pārnākot, negaidu to, ka suņi beigs riet;
Es esmu karavāna, kaut es eju viens.
Plauksta pie zemes, mēs nākam
No zemes, tā mūs atkal sauc pie sevis, bet...
Jūtu ar katru gaisa malku nakts spēku.
Es pazīstu miglu, es zinu, ka tā pati bēg
No manis un zinu, kur ved atvari un akači;
Te dažreiz cerības vajag atmest, lai tās atrastu.
Pastiprinās mirāžas, nestrādā bremzes, un mana
Ceļa gals ir spirāles centrs, par to zināja senči.
Viens no. Cērtu jaunu taku, nesot gan mieru,
Gan postu. Sūnas zem kājām — tās ir dievu rokas!
Dzirdu, akacī pazūdot, spalgi spiedz jodi,
Tas bija tas, no kā toreiz mums vajadzēja iet prom...

Pied. X2

Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
Es redzu mežus un purvainus laukus, kuros
Maldos; kādreiz tas ar mani notika bieži. Tāpēc
Tagad, tur staigājot, manas kurpes ir sausas, un arī
Nezinot ceļu, es speru soļus uz priekšu.
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu,
(Es speru soļus uz priekšu...) Es speru soļus uz priekšu!